Augonis, jeb furunkuls vairākuma cilvēku skatījumā nav nekas nopietns, un, visticamāk, katram ir savas metodes, kā no tā ātrāk atbrīvoties. Taču patiesībā viss nav tik vienkārši, un daudzi pašārstēšanās veidi var izraisīt smagus sarežģījumus.
Starp citu, latīņu valodā furunculus nozīmē “zaglēns” – tā romiešu vīnkopji sauca vīnogulāja blakusdzinumus, kas galvenajam augam atņem spēku. Tā kā augonis ir līdzīga izskata, arī tas tika nodēvēts par furunkulu.
Furunkuls ir akūts strutains mata maisiņa un apkārtējo audu iekaisums un pieder pie ādas strutainajām slimībām. Tas nevar parādīties, piemēram, uz plaukstas vai pēdapakšas (lai gan citi strutojoši procesi tur ir iespējami). Iesākumā ap matiņu parādās ādas apsārtums un veidojas sāpīgs sacietējums.
Pēc tam iekaisuma centrā kļūst redzams balts vai zaļgans strutains pūslītis. Sāpes pastiprinās un kļūst pulsējošas.
Parādās arī vispārējie simptomi: nespēks, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi.
Labvēlīgas attīstības gaitas apstākļos organisms pats tiek galā ar infekciju – iekaisuma process pamazām pierimst, bet strutu pūslītis pārvēršas par garoziņu un atdalās. Taču tā notiek samērā reti. Visbiežāk furunkuls atveras pats, parādās strutaini izdalījumi, atdalās serde – zaļganpelēks nekrotizējies mata maisiņš, un iekaisums samazinās.
Lasi arī: Kā noteikt, ka trūkst kāda vitamīna?
Cilvēks parasti nomierinās – viss pārgājis. Taču nereti slimība kļūst ilgstoša. Pašā sliktākajā variantā strutojošā infekcija jau pārkāpusi viena matu maisiņa robežas un aptver vairākus blakusesošos matu maisiņus, veidojas karbunkuls ar vairākām serdēm. Bet, ja strutas nonākušas dziļākos audos, var rasties abscess vai flegmona. Šādā situācijā jau nepieciešama steidzama ķirurģiska iejaukšanās.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!